Vairāk vai mazāk tiem tic visi – gan veci, gan jauni, neatkarīgi no ticības vai izglītības. Katrai tautai ir savi dažādu notikumu, darbību un rīcības skaidrojumi, bet bieži vien mēs esam gatavi noticēt ne tikai savas, bet arī citu tautu ticējumiem, it īpaši, ja tie sola ļoti daudz laimes. Un kādēļ gan ne?

Pirmo šampanieša glāzi jaunlaulātie sasit uz laimi. (Neaizmirstiet glāzes sagatavot laikus!)

Sagaidot jauno pāri pēc laulību reģistrācijas, vecāki pasniedz tam maizi un sāli. Katram no jaunlaulātajiem jānokož maizes gabaliņš, nepieskaroties maizes kukulim ar rokām. Tas, kura nokostais maizes gabals būs lielāks, būs ģimenes galva.

Pēc salaulāšanas jaunajiem jāpaskatās vienā spogulī – tas nes laimi.

Ja kāzu dzīru laikā sasien kopā divas pudeles šampanieša un tās tiek saglabātas – jaunlaulātie noteikti svinēs kāzu gadadienu un pirmdzimtā nākšanu pasaulē.

Pēc kāzu ceremonijas līgavainis noņem līgavas grezno zeķu gumiju un neskatoties met to neprecēto puišu pulkā. Kurš rotu noķer, tas pirmais tiks pie skaistas sievas.

Lai nebūtu jāstrīdas, jaunajam pārim kopīgi jāsasit šķīvis un jāpāriet pāri lauskām.

Pēc kāzu ceremonijas līgavai jānostājas ar muguru pret viesiem un jāmet pāri galvai kāzu pušķis. Tā jaunava, kas noķers pušķi, pirmā izies pie vīra.