Dodoties uz kāzām, neaizmirstiet par pāris labiem tostiem!

Atgādināsim, kas tas ir- tosts. Tā ir īsa galda runa. Jo kodolīgāka, jo labāka. Kāzu tosts laikā vienmēr tiek paceltas glāzes, un visu skatieni ir vērsti jaunlaulāto virzienā. Pacelta roka ar glāzi - tas ir sveiciens jaunajam pārim. Var saskandināt, bet, ja viesu ir daudz, tas var nebūt īpaši ērti.

Pirmais tosts izskan jau īsi pēc tam, kad viesi sēdušies pie galda. To uzsauc, kājās stāvot, un glāzi pieņemts iztukšot ,,sausu”. Tālāko tostu secība un intervāli parasti ir kāzu vadītāju (vedēju) ziņā.

Nav ieteicams iztukšot glāzi pēc katra tosta. Vēlams saglabāt skaidru prātu, lai brīdī, kad pienāks kārta uzsaukt tostu, tas izskanētu aizrautīgi un emocionāli, bet ne muļķīgi vai smieklīgi. Atceraties Šurika neviltotās asaras filmā ,,Kaukāza gūstekne”, kad viņam kļuva žēl tostā pieminētā putniņa... Visnepatīkamākā ir situācija, ja iereibis tosta uzsaucējs aizskaroši izsakās par kādu no klātesošajiem. Nav vēlami izteicieni, adresēti vīramātei vai sievasmātei, kaut arī tie būtu asprātīgi un nebūt ne ļauni domāti.

Labākais tosts - īss tosts. Ir uzrunas, kuras tā vien prasās pierakstīt vai atcerēties. Kaukāza un Vidusāzijas tautām pieņemts kāzu tostos apvienot smalku humoru ar noderīgiem padomiem. No visas sirds patiesi teikti, tie nav aizskaroši, bet draudzīgu smieklu šaltis izraisoši. Tādus teikt ir jāprot. Latvieši kāzu tostos nereti izmanto tautiska humora piesātinātās dainas.

Pirms tosta uzsaukšanas, tas jāpiesaka. Vislabāk, ja to dara vakara vadītājs (vai vedēji). Tosta laikā pieņemts atlikt malā nažus un dakšiņas, kā arī pārtraukt tērzēšanu ar blakussēdētājiem. Tosta uzsaucējam jāmāk izteikties īsi un saprotami. Te nu jābūt īpašam rūdījumam. Var, protams, smelties jau gatavas uzrunu idejas, piemēram, internetā, bet ja nu gadās, ka galdabiedrs ir darījis tieši to pašu? Dzirdot rūpīgi iestudēto runu cita izpildījumā, nāksies drudžaini mainīt repertuāru. Visvērtīgākie ir nevis vispārēji tosti, bet īpaši veltījumi konkrētajam jaunajam pārim. No visas sirds un patiesi - lai gods un slava!

Ja viesību laiks ir ierobežots, tuvojoties nobeigumam, pirmspēdējo tostu pieņemts uzsaukt vīratēvam, pateicībā viesiem par atsaucību. Tiek vēlēta veiksme un arī laimīgs mājupceļš.

Pēdējais tosts ir jaunā pāra ziņā. Tā ir pateicība visiem, arī vecākiem par rūpēm un uzmanību, veiksmes un veselības vēlējums.

Laimīgi dzīvo nevis tie, kas lūkojas viens uz otru, bet gan tie, kuru skatieni vērsti vienā virzienā.

Dalīties: