Aizvien biežāk kāzas tiek svinētas kādā no senajām, skaistajām pilīm, nereti turp dodas izbraukumā vai pastaigā pēc laulības noslēgšanas ceremonijas.

Melngalvju nams

Pirmoreiz Rīgas vēsturē šī ievērojamā celtne minēta 1347. gadā. Tajā laikā nams piederēja Lielajai tirgotāju ģildei. 15. gadsimtā nams pārgāja Melngalvju īpašumā. Melngalvji faktiski bija neprecējušos tirgotāju apvienība, tai piederēja savi nami (kluba un viesnīcas apvienojums) visās Baltijas lielākajās pilsētās.

Melngalvju nama ēka Rīgā bija celta viduslaiku gotikas stilā, bet tās fasāde izveidota holandiešu renesanses arhitektūras tradīcijās.

Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā Melngalvju nams tika pilnīgi iznīcināts, bet no jauna uzbūvēts tikai 2001. gadā. Šodien tas ir atvērts apmeklētājiem. Piektdienās un sestdienās nereti šeit dzirdamas kāzu valša skaņas un saucieni ,,Rūgts”! Kāzas namā, kurā 15. gadsimtā ar vērienu tikušas svinētas vecpuišu balles, ir daudzu jauno pāru sapnis.

Mencendorfa nams

Šis nams, kas ir ne mazāk ievērojams kā Melngalvju nams, savā mūžā pieredzējis 17 īpašniekus. Savu pašreizējo nosaukumu nams ieguvis no pēdējā īpašnieka Augusta Mencendorfa vārda, kurš Latviju atstājis 1939. gadā. Savā laikā namā ražota pati prestižākā un dārgākā kafija Rīgā –,,Ideāls”. Patiesos vēstures cienītājus varētu ieinteresēt Mencendorfa nama 17. gadsimta oriģinālie sienu gleznojumi, kuri atklāti 1987. gadā nama restaurācijas gaitā.

Vienkāršajiem dzīves mīļotājiem saistošākā vieta varēt būt nama virtuve. 17. gadsimtā tā bija nama galvenā telpa. Šeit gatavoja maltītes un kūpināja gaļu. Šeit atradās pavards – slavenās holandiešu krāsnis kļuva pazīstamas tikai 18. gadsimtā, līdz tam vienīgā krāsns mājā atradās virtuvē. Mencendorfa nama virtuves krāsns vēl šodien ir lietošanas kārtībā, svētdienās apmeklētājiem par prieku tā tiek iekurta. Saglabājusies pat daļa no virtuves inventāra, piemēram, šķīvis – termoss, kurā ēdiens karsts saglabājas līdz pat piecām stundām. Galds ir ar īpašām apmalēm, lai no tā nejauši nenoripotu monētas. Pēc tā laika tradīcijām visu pirmo stāvu aizņem saimniecības telpas.

Otrajā stāvā atrodas viesistabas. Šajās telpās nereti viesus uzņem jaunlaulātie. Kāzu valsis rokoko stila zālē – tas ir kas sevišķs!

Trešajā stāvā atrodas īpaša jaunu meiteņu valstība. Šajā istabā vēl joprojām dižojas mehāniska zīlēšanas ierīce. Ragana ar nūjiņu rokā norāda uz dienu kalendārā, kad jaunā meitene saņems rokas un sirds piedāvājumu. Tad ar īpašas tabulas palīdzību nosaka nākamā līgavaiņa izskatu, stāvokli sabiedrībā utt.

Hercoga Bīrona vasaras māja

Šodien plaši pazīstama kā baroka stila pērle ir Rundāles pils, ko cēlis ievērojamais Bartolomeo Rastrelli. Pils bija iecerēta kā krievu imperatores Annas Joanovnas dāvana viņas favorītam Johanam Bīronam. Domājams, ka Rastrelli, iztēlē radot pils ēku kompleksu, nevarēja šo faktu neņemt vērā. Baroka laika ,,izpriecu pils” bija vesela ēku un parku kompleksa centrs. Pēc arhitekta ieceres visam – gan zemei, gan ēkām, gan kokiem un ūdenskrātuvēm – bija jākļūst par vienotu māksliniecisku tēlu.

Pils neparastā pompozitāte ir viegli izskaidrojama – godkārīgais Bīrons vēlējās, lai viņa pils savā greznībā aizēnotu slaveno Ziemas pili Sanktpēterburgā. Tomēr ar laiku Bīrona azarts noplaka, un pils celtniecības darbi priekšlaikus apsīka. Ja šodien trīs Rastrelli radītās pilis – Ziemas pili, Jelgavas pili un Rundāles pili vizuāli saliktu citu citā kā lellītes Matrjoškas, tad vismazākā izrādītos tieši Rundāles pils.

Bet kāzu svinībām šie būtu droši vien lielākie senlaicīgie apartamenti Latvijā. Pēc arhitekta ieceres agrāk visas svinības notika pils austrumu spārnā, kur zāles bija pilnībā izolētas no dzīvojamām telpām. Izklaides pils pirmā saimnieka laikā norisinājās šādi: svinīgā daļa noritēja pils Zelta zālē, galdi tika klāti Lielajā galerijā, bet dejām tika atvēlēta Baltā zāle. Šodien, sēžot nepierasti stāvajos atzveltņu krēslos pie lielā virtuves kamīna, pilnīgi noteikti var rasties sajūta, ka jūs jūtaties kā hercogs vai hercogiene.

Mežotne ir brīnišķīga visos gadalaikos

Atjaunotā Mežotnes pils atrodas pavisam netālu no Rundāles, tikai dažu kilometru attālumā no Bauskas pilsdrupām – zīmīgā vietā, kur Mūsa un Mēmele saplūstot top par vienu upi – Lielupi.

Var iedomāties, ka tieši Mežotne attēlota kā īsta ,,muižnieku ligzda” krievu literatūras klasikas ilustrācijās. Ziemas vakars, sniega cepures egļu zaros, uz tām gaismas atspulgs no senatnīgās pils lielajiem logiem, bet nerātnais vējš dzenā sniega vērpetes pa ledus klāto sastingušo upi, pa brīdim veselām riekšavām metot tās logos...

Šodien Mežotnes pils ir kādas zināmas bankas ārpilsētas rezidence, kurā tiek organizētas kāzas un korporatīvi pasākumi. Iznomāt pili var jebkurš interesents.

Pirmoreiz Mežotnes pils vēstures lappusēs minēta 17. gadsimta vidū. 1795. gadā krievu imperatore Katrīna II uzdāvināja īpašumu savai guvernantei Šarlotei fon Līvenai. 1797. gadā pēc Džakomo Kvarnegi projekta tika uzsākta neoklasicisma stila pils celtniecība.

Pati Šarlote fon Līvena gan šeit nekad nav dzīvojusi, tikai reiz, braucot no Krievijas uz Eiropu, viņa pa ceļam uz dažām stundām iegriezusies Mežotnē. 1806. gadā pili mantoja viņas dēls Johans Līvens, kurš tajā dzīvoja līdz 1920. gadam. No 1936. līdz 1944. gadam Mežotnes pilī atradās Lauksaimniecības tehnikums.

Patlaban pils otrajā stāvā izvietots muzejs, kurā ir virkne interesantu eksponātu un gleznas. Pirmajā stāvā ir kafejnīca, trešajā – viesnīca. Bet otrā stāva prezentāciju zālē nereti skan Mendelsona kāzu maršs.

Kas bija mednieks, kas – medījums?

Jaunmoku pils Tukuma rajonā celta neogotikas stilā ar jūgenda elementiem pēc arhitekta Vilhelma Boksfallo projekta kā Rīgas mēra Džordža Armitsteda medību pils. Rīgas mērs šo savu posteni ieņēma no 1901. līdz 1912. gadam. Viņa vārds iegājis vēsturē galvenokārt ar to, ka par Armitstedu ģimenes līdzekļiem savā laikā tika uzcelta Bērnu klīniskā slimnīca.

Šodien Jaunmoku pilī gandrīz katrās brīvdienās tiek svinētas greznas kāzas. Šeit gaisā virmo romantikas vēsmas, plašās Baltā, Sarkanā un Kolonnu zāle spēj uzņemt lielu daudzumu viesu, pa senatnīgajiem logiem paveras lieliskas parka ainavas.

Pils viesnīcā ir īpašs numurs jaunlaulātajiem. Pilī iespējama pat laulību noslēgšanas ceremonija. Pirmais kāzu valsis tiek izdejots Baltajā zālē. Jauno pāri un viesus gaida dažādas izklaides iespējas – izjāde ar zirgiem, vizināšanās karietē, šūpoles, piknika vieta...

Vecais dzirnu rats griežas un griežas

Igates pils, kuru kādreiz dēvēja "Idsel", atrodas Limbažu rajonā, netālu no slavenās barona fon Minhauzena ekskursiju takas. Šī pils celta 1880. gadā neorenesanses stilā pēc arhitekta Cirkvica projekta. Tās restaurētajās lielajās, gaišajās zālēs var svinēt kāzas, organizēt viesības, banketus utt. Pils pagalma pusē ir mājīga viesnīca. Šeit plešas parks, dīķis ar ūdensdzirnavām, kuras joprojām darbojas. Dzirnavās tiek malti miežu graudi, un no putraimiem vārīta putra, kura vietējās kafejnīcas ēdienkartē nosaukta par ,,Obligāto pasakaino putru”. Tautā klīst teiksma, ka jaunlaulātie, kas baudījuši šo putru, nešķirsies nemūžam!

Dalīties: